Gandrīz divas trešdaļas saules enerģijas nozarē strādājošo šogad prognozē divciparu pārdošanas apjoma pieaugumu.

Tas liecina nesen veikts tirdzniecības asociācijas Globālā Saules padomes (GSC) publicēts pētījums, kurā konstatēts, ka 64 % nozares pārstāvju, tostarp saules enerģijas uzņēmumi un nacionālās un reģionālās saules enerģijas asociācijas, 2021. gadā sagaida šādu izaugsmi, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 60 %, kuri pagājušajā gadā guva labumu no divciparu izaugsmes.

2

Kopumā aptaujātie pauda lielāku atbalstu valdības politikai saules un citu atjaunojamo energoresursu ieviešanas atbalstam, tai virzoties uz savu nulles neto emisiju mērķu sasniegšanu. Šīs domas atkārtoja nozares līderi šī gada sākumā notikušajā tīmekļa seminārā, kurā tika publicēti aptaujas provizoriskie rezultāti. Aptauja nozares pārstāvjiem būs pieejama līdz 14. jūnijam.
Amerikas Atjaunojamās enerģijas padomes (ACORE) izpilddirektors Gregorijs Vetstons raksturoja 2020. gadu kā “izcilu gadu” ASV atjaunojamo energoresursu izaugsmei, uzstādot gandrīz 19 GW jaunas saules enerģijas jaudas, piebilstot, ka atjaunojamie energoresursi veidoja lielāko privātā sektora infrastruktūras investīciju avotu valstī.
“Tagad… mums ir prezidenta administrācija, kas veic vēl nebijušus soļus, lai veicinātu paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un risinātu klimata krīzi,” viņš teica.
Pat Meksikā, kuras valdību GSC iepriekš kritizēja par tādu politikas atbalstīšanu, kas dod priekšroku valstij piederošām fosilā kurināmā spēkstacijām, nevis privātām atjaunojamo energoresursu sistēmām, šogad tiek prognozēts “milzīgs saules enerģijas tirgus pieaugums”, norāda tirdzniecības organizācijas Latīņamerikas darba grupas koordinators un Camara Argentina de Energia Renovable (CADER) prezidents Marselu Alvarezs.
“Ir parakstīti daudzi enerģijas pirkšanas līgumi (PPA), konkursu uzaicinājumi notiek Meksikā, Kolumbijā, Brazīlijā un Argentīnā, mēs esam liecinieki milzīgai vidēja izmēra (200 kW–9 MW) elektrostaciju izaugsmei, īpaši Čīlē, un Kostarika ir pirmā [Latīņamerikas] valsts, kas apņēmusies līdz 2030. gadam dekarbonizēt emisijas.”
Taču lielākā daļa respondentu arī norādīja, ka valstu valdībām ir jāpaaugstina savi mērķi un ambīcijas saules enerģijas ieviešanas jomā, lai saglabātu atbilstību Parīzes nolīguma klimata mērķiem. Nedaudz mazāk nekā ceturtā daļa (24,4%) aptaujāto norādīja, ka viņu valdību mērķi atbilst līgumam. Viņi aicināja nodrošināt lielāku tīkla pārredzamību, lai veicinātu liela mēroga saules enerģijas pieslēgšanu elektroenerģijas ražošanai, stingrāku atjaunojamo energoresursu regulēšanu un atbalstu enerģijas uzglabāšanai un hibrīdo enerģijas sistēmu attīstībai, lai veicinātu fotoelektrisko iekārtu uzstādīšanu.

src=http___img.cceep.com_cceepcom_upload_news_2018070316150494.jpg&refer=http___img.cceep

Publicēšanas laiks: 2021. gada 19. jūnijs